регистрация / вход

Raюoрnas uzskaite, paрizmaksas, kalkulвcija un analоze

LLU Ekonomikas fakultātes Ekonomikas specialitātes neklātienes kontroldarbs ražošanas uzskaite, pašizmaksas kalkulācija un analīze

LLU Ekonomikas fakultātes

Ekonomikas specialitātes neklātienes

kontroldarbs

ražošanas uzskaite, pašizmaksas kalkulācija un analīze

Jelgavā,

1999.

1. Kādi ir izmaksu un atdeves uzskaites un pašizmaksas kalkulācijas uzdevumi grāmatvedībā un perspektīvajā plānošanā?

Vadības grāmatvedībā izmaksu uzskaite un pašizmaksas aprēķini ir uzņēmuma iekšējās uzskaites svarīgākās sastāvdaļas un veido paralēli finansu grāmatvedībai otru uzņēmuma kopējās grāmatvedības nozari. Izmaksu uzskaite vadības grāmatvedībā ir visdinamiskākā fāze visā uzņēmuma uzskaitē.

Tās galvenais uzdevums palīdzēt vadībai plānot un kontrolēt saimniecisko darbību. Īpašos pārskatos apkopota visa grāmatvedības informācija palīdz vadītājiem atrisināt saimnieciskās darbības problēmas.

Izmaksu un atdeves galvenais uzdevums ir plānošana un kontrole :

· Plānošanas uzdevums - darbības mērķu izvēle un līdzekļu noteikšanu to sasniegšanai. Plānojot jārod pamatota atbilde aprēķiniem: ko uzņēmums grib sasniegt? kas , kā un kad jādara iecerētā mērķa sasniegšanai?

· Kontroles uzdevums – sekot uzņēmējdarbības atbilstības plānam. Kontroles sistēmai jākonstatē novirzes no tāmes jeb budžeta rādītājiem, kurus par katru darbības veidu vēl pirms attiecīgā pārskata perioda sastāda, lai salīdzinātu faktiskos sasniegumus ar plānotajiem.

Izmaksu un atdeves grāmatvedības darbība vērsta galvenokārt uz nākotni, ietverot arī tagadni, bet daudz mazāk – pagātni.šos grāmatvedības pārskatus sastāda īsākam periodam nekā finansu grāmatvedībā.

Izmaksu un atdeves grāmatvedībai jādod pamatojums pašražoto krājumu – gatavo un negatavo izstrādājumu, pašražoto materiālu un nepabeigto pasūtījumu novērtēšanai, kas nepieciešams šo krājumu atspoguļošanai finansu uzskaitē, it īpaši pārskata bilancē, t.i., veic aprēķinot izstrādājuma pašizmaksu, jo tas ir galvenais kritērija krājumu novērtēšanā.

Tiešie izmaksu un atdeves aprēķinu daļas uzdevumi:

1) uztvert visas pārskata periodā ar pamatdarbību saistītās izmaksas un ieņēmumi, un, tās salīdzinot, noteikt pamatdarbības sniegumu jeb atdevi;

2) noteikt vienā aprēķinu periodā ražotās produkcijas pašizmaksu un tās pārdošanas finansu rezultātu;

3) noteikt vienas vienības produkcijas pašizmaksu – faktisko, plānoto;

4) kontrolēt pamatdarbības atmaksāšanos;

5) kontrolēt budžetos noteiktā izmaiņu līmeņa ievērošanu;

6) kontrolēt pamatdarbības atmaksāšanos, kā arī atsevišķu produkciju veidu rentabilitāti;

7) dot pamatojumu plānošanai un lēmumu pieņemšanai.

Šo uzdevumu veikšanai visas izmaiņas grupē:

1) pa izmaksu veidiem jeb posteņiem;

2) pa izmaksu rašanās vietām;

3) pa izmaksu nesējiem.

Izmaksu un atdeves aprēķiniem jādod atbilde uz sekojošiem jautājumiem:

a) Kādas izmaksas izveidojušās?

b) Kur izmaksas ir izveidojušās?

c) Uz ko attiecas izmaksas?

2. Ar ko atšķiras integrētā grāmatvedība no dalītās grāmatvedības?

Integrētā grāmatvedībā visas izmaksas uzskaita vienotā kontu sistēmā, kas izveidota uz vienota kontu plāna un vienotas bilances bāzes.

Integrālās sistēmas trūkumi :

1) Izmaksu uzskaitei jāatver liels skaits kontu, kas apgrūtina grāmatvedības darbu un pieļauj kļūdīšanos kontu kodos dokumentu apstrādē.

2) Izzūd starpība starp jēdzieniem “izdevumi” un “īzmaksas” , nav tieši redzama izdevumu struktūra pa izdevumu jeb izmaksu elementiem. Vajadzīgi papildrēķini.

3) Pašizmaksu var kalkulēt tikai viens darbinieks – bilancspējīgs grāmatvedis. Nav iespējama darba dalīšana izmaksu uzskaitē un pašizmaksas kalkulācijā.

4) Nav atdalīta uzņēmuma konfidenciālā informācija no vispārpieejamās informācijas.

5) Pats sadalījums kontos neatbilst galvenajiem gada pārskata dokumentiem – pārskata bilances un peļņas zaudējuma aprēķina sastādīšanas prasībām, prasa papildus aprēķinus.

6) Nav iespējamas pārrēķinātas kalkulētās cenas materiālu patēriņam un pamatlīdzekļu nolietojumam, kā arī citu kalkulēto izmaksu lietošana pašizmaksu aprēķināšanā.

7) Grūti apvienot divas galvenās uzskaites prasības:

- informācija par uzņēmuma finansu stāvokli;

- uzņēmuma vadības nodrošināšana ar lēmumu pieņemšanai nepieciešamo iekšējo informāciju.

8) Apgrūtināta izmaksu kontrole un īsāku pārskata periodu lietošana izmaksu uzskaitē, salīdzinot ar finansu grāmatvedību.

9) Uzņēmuma darbības finansu rezultāta noskaidrošana iespējama tikai pēc kontu slēgšanas reizi ceturksnī vai gada beigās. Cieš grāmatvedības operativitāte un vadība saņem novēlojošos informāciju.

Dalītā grāmatvedībā pilnīgi tiek atdalīta finansu uzskaite no izmaksu uzskaites, un abas šīs grāmatvedības daļas vairs nav saistītas ar divkāršo ierakstu. Finansu rezultāta aprēķināšana notiek, finansu grāmatvedību tieši salīdzinot uzņēmuma ieņēmumus ar izdevumiem, bez gatavās produkcijas pašizmaksas aprēķiniem un kalkulācijas noviržu iegrāmatošanas šīs finansu grāmatvedības kontu sistēmā.

Dalītā grāmatvedība:

1) finansu grāmatvedība;

2) izmaksu un atdeves grāmatvedība jeb vadības grāmatvedība.

Dalītās grāmatvedības trūkums – vispārpieejamā informācija ir atdalīta no iekšējās, konfidenciālās informācijas.

Dalītā grāmatvedība nodrošina racionālu darba dalīšanu un ļauj veidot uzņēmama efektīvāku izmaksu kontroles sistēmu.

Ja izmanto dalīto grāmatvedību, izmaksu uzskaiti var iekārtot divejādi:

1) izmaksas uzskaitīt kontos, informāciju grupējot pa izmaksu vietām un pa izmaksu nesējiem.

2) statistikā jeb tabulu formā, kad informāciju uzreiz no pirmdokumentiem ievieto īpašās aprēķinu tabulās.

Galvenā priekšrocība – finansu rezultātu var bez grūtībām aprēķināt katru mēnesi, arī produkcijas faktisko pašizmaksu var aprēķināt ikmēnesi, tā kontrolējot ražošanas efektivitāti īsos laika periodos.

3. Kā veic kalkulāciju ar dalīšanu:

- vienpakāpes kalkulāciju ar dalīšanu;

- vairākpakāpju kalkulāciju ar dalīšanu (procesa kalkulāciju)?

Kalkulācija ar dalīšanu izmanto , ja uzņēmums ražo tikai viena veida produkciju, piemēram, HES, viena minerāla ieguves raktuvēs u.c.

Vienpakāpju kalkulācija ar dalīšanu – dalot visu izmaksu kopumu ar saražotās produkcijas vienību daudzumu:

pārskata perioda izmaksu kopsumma = produkcijas 1 vienības

pārskata perioda ražoto produkciju daudzums ražošanas pašizmaksa

Jāņem vērā:

1) produkcijas vienībām jābūt nosacīti vienādām, visā ražošanas procesā un tās ražo masveidā;

2) nedrīkst pieļaut izmaiņas gatavās produkcijas un pusfabrikātu krājumos.

Tādēl to lieto samērā reti. Kalkulāciju ar dalīšanu tomēr var lietot tad, ja iespējams skaidri noteikt katra izstrādājuma tiešās izmaksas un uz katru uzstrādājuma veidu sadalīt vispārējās izmaksas, aprēķinot katra izstrādājuma veidu kopējās izmaksas, ja vienlaikus ar šo produkciju tajā pašā ražošanas procesā netiek iegūts vēl kāds cits produkcijas veids.

Vairākpakāpju kalkulācija ar dalīšanu – gadījumā, kad gatavās produkcijas ražošana notiek vairākās fāzēs un vairākās izmaksu vietās, mainās arī krājumu atlikumi.

Formula:

1. izmaksu vietas ražošanas izmaksas + 2. izmaksu vietas ražošanas izmaksas +

izgatavoto 1.pusfabrikātu daudzums izgatavoto 2.pusfabrikātu daudzums

+ … n izmaksu vietas ražošanas izmaksas + vadīšanas un noieta izmaksas =

izgatavoto gatavās prod. daudzums pārdotās prod.daudzums

= viena pārdota izstrādājuma vienības pašizmaksa

4. Kā nosaka peļņas slieksni viena veida produkcijas ražošanai?

Aprēķināmais lielums ir pārdodamās produkcijas daudzums pārdošanas cenās, t.i,peļņas sliekšņa rādītājs, un to apzīmē ar

x – kā nezināmo lielumu,

Rc – vienas produkcijas vienības pārdošanas cenu

V – vienas produkcijas vienības variablās izmaksas

F – uzņēmuma fiksēto izmaksu kopsummu.

Formula:

Rc * x = VX + F + O (pie peļņas = 0)

Tā kā Rc – V ir vienas izstrādājuma vienības seguma summa, tad peļņas sliekšņa aprēķina formulu var vienkāršot:

Rc X = F : Rc – V

jeb

peļņas slieksnis = fiksētās izmaksas : 1 vienības seguma summu.

Šo formulu lietošana rāda arī to, cik liela nozīme ir pareizai kopējās izmaksu summas sadalīšanai variablajās un fiksētājās izmaksās. Ja šī sadale būs veikta pavirši un kļūdaini, kļūdaini būs arī peļņas sliekšņa aprēķinu rezultāti.

Peļņas sliekšņa analīze vispār ir lietojama tikai ar noteiktu nosacījumu: attiecībai starp izstrādājuma vienas vienības pārdošanas cenu un tās variablajām izmaksām jābūt nemainīgai kā aprēķina bāzes periodā, tā arī prognozējamā perioda beigās. Citiem vārdiem: seguma summa vienai izstrādājuma vienībai nedrīkst mainīties visā aprēķinos prognozējamā laikā.

Uzdevumu risināšana.

5.1. Autotransporta uzņēmums – 1

Aprēķināt viena automobiļa ekspluatācijas izmaksu gada budžetu:

1) darba izmaksas (Ls):

· Darba alga gadā 8 500
· Darba samaksa par virstundām 10% no pamatalgas 850

· Sociālais nodoklis 28 %

2618
Σ 11 968

2) nosacīti patstāvīgas izmaksas (Ls):

· Amortizācijas atskaitījumi gadā (pēc lineārās metodes)- 25% gadā (a/ m vērtība Ls 14 000) 3 500
· A/m apdrošināšana gadā 50

· Darba izmaksas

11 968
Σ 15 518

3) materiālās izmaksas (Ls):

· Degviela un smērvielas (1 l uz 10 km; 1l = 0,40 Ls;

· nobraukums = 44 000 km)

1 760

· Riepu nodilums (norma – 1 riepu kompl. 0,02 Ls par 1 km)

880
Σ 2 640

4) visu izmaksu kopums uz vienu a/m (Ls):

· Nosacīti patstāvīgas izmaksas 15 518
· Materiālās izmaksas 2 640
· Remonta un tehniskās apkopes izmaksas 450

· Pārējās tiešās izmaksas

100
Σ 18 708

5) viena km pašizmaksa (Ls):

izmaksu kopums = 1 km pašizmaksa

nobraukums gadā

18 708 = 0.425 Ls

44 000

5.3. Ražošanas pašizmaksas kalkulēšanai ar ekvivalences skaitļiem.

a) aprēķināt ekvivalences skaitļus atsevišķiem produkcijas veidiem;

b) aprēķināt katra izstrādājuma veida vienas vienības pašizmaksu.

Izstrādā-jumu veidi: 1 vienības pārdoša-nas cena Saražots vienību Aprēķinā-tie ekvivalen-ces skaitļi

Pārrēķ.

C

vienībās

Vienas

vienības pašizmaksa

Pašizmaksa pa produkcijas veidiem
1 2 3 4

5

(3 x 4)

6

(C6 x 4)

7

(6 x 3)

A 0,80 3 000 1.6 4 800 0.84 2 520
B 0,75 1 200 1.5 1 800 0.79 948
C 0,50 4 500 1 4 500 0.525 2 363
D 1,20 2 200 2.4 5 280 1.26 2 772
E 1,10 1 400 2.2 3 080 1.155 1 617
Σ 19 460 Σ 10 220

Kopējās ražošanas izmaksas 10 280 – 60 = 10 220

10 220 : 19 460 = 0,525

5.4. Uzzīmēt izstrādājuma “C” peļņas sliekšņa noteikšanu koordinātu sistēmā.

x – peļņas slieksnis

Rc – vienas produkcijas vienības pārdošanas cena = 36 Ls

V – vienas produkcijas vienības variablās izmaksas = 24 Ls

F – uzņēmuma fiksēto izmaksu kopsumma = 3 000 Ls

Rc * x = VX + F + O (peļņas 0)

36 x = 24 x + 3 000

36 x - 24 x = 3 000

12 x = 3 000

x = 250 peļņas slieksnis – tik daudz vienību ražojot un pārdodot, uzņēmumam nebūs ne peļņas, ne zau d ējumu .

ОТКРЫТЬ САМ ДОКУМЕНТ В НОВОМ ОКНЕ

ДОБАВИТЬ КОММЕНТАРИЙ [можно без регистрации]

Ваше имя:

Комментарий