регистрация / вход

Strahovanie

Latvijas Universitāte Ekonomikas un Vadības Fakultāte Finansu institūts Kursa darbs Apdrošināšanā

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un Vadības Fakultāte

Finansu institūts

Kursa darbs

Apdrošināšanā

Apdrošināšanas veidi Latvijā.

Rīga

2000

Saturs.

Ievads............................................................................................................................................. 3

Apdrošināšana, tas raksturojums, tendences un aktuālitāte.................................................. 4

1. Nedzīvības apdrošināšanas tirgus (risku apdrošināšana).............................................. 8

1.1.Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana [2;1]...................................................................................................................................................... 8

1.2.Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības brīvprātīgā apdrošināšana... 9

1.3. Apdrošināšana nelaimes gadījumiem transportā....................................................... 10

1.4. Zaļās kartes...................................................................................................................... 11

1.5.Uzņēmuma apdrošināšana............................................................................................. 12

1.6. Uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšana........................................................ 13

2. Dzīvības apdrošināšanas tirgus........................................................................................... 14

2.1. Veselības apdrošināšana............................................................................................... 15

2.2. Ārstu profesionālās atbildības apdrošināšana........................................................... 16

2.3. Nelaimes gadījumu apdrošināšana.............................................................................. 17

2.4. Ceļojumu medicīniskā apdrošināšana......................................................................... 17

3. Īpašuma apdrošināšana..................................................................................................... 19

3.1.Privātpersonu īpašuma apdrošināšana..................................................................... 21

3.1.1. Ēku apdrošināšana.............................................................................................. 21

3.1.2. Mantas apdrošināšana........................................................................................ 22

3.1.3. Mājdzīvnieku apdrošināšana............................................................................ 22

Secinājumi un priekšlikumi...................................................................................................... 24

Izmantojamās literatūras saraksts............................................................................................ 25

Pielikumi .................................................................................................................................... 26

Ievads

Kursa darba temats ir ”Apdrošināšanas veidi Latvijā”. Šīs temats ir izvēlēts, jo autore vēlējas vairāk uzzināt par apdrošināšanas sabiedrībām, to piedāvātiem pakalpojumiem un prēmijam. Lai būtu iespējams to uzzināt, ir jāizskata likumdošanas normatīvie akti, noteikumi, aprēķinu metodes.

Darba mērķis ir pētīt apdrošināšanas sabedrību darbību pedējos gados un lai sasniegtu šo mērķi darbā tiek apskatīti šādi uzdevumi:

1. pētīt apdrošināšanas sabiedrību piedāvātos pakalpojumus;

2. pētīt prēmijas aprēķināšanas metodes;

3. analizēt apdrošināšanas sabiedrību darbību;

4. izdarīt secenājumus un priekšlikumus.

Darba apjoma ierobežojuma dēļ nav iespējams izpētīt visas apdrošināšanas piedāvātās iespējas, tādēļ tiks pētīti atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuri ir atlasīti pēc autora izvēles.

Kursa darbs ietver 3 daļas:

1. apdrošināšanas formas, to raksturojums, tendences, aktuālitāte;

2. nedzīvību apdrošināšanas tirgus (risku apdrošināšana)

3. dzīvības apdrošināšanas tirgus.

Plašāik ir skatīta pēdēja gada statistika, jo tā ir būtiskāka un svarīgāka.

Izmantojamā literatūra apkopo pēdēja gada datus, jo no tās var iegūt daudz interesantas un lietderīgas informācijas.

Atsauces piemērotas pēc šādas metodes:

[numurs literatūras sarakstā; nodaļa / lapaspuses numurs].

Saīsinājumi:

AAS – apdrošināšanas akciju sabiedrība,

OCTA - sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana,

CTA – transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības brīvprātīgā apdrošināšana.

Dažiem nepublicētiem datiem netiks dotas atsauces.

Apdrošināšana , tas raksturojums, tendences un aktuālitāte

Kopumā, vērtējot Latvijas apdrošināšanas tirgu pēdējos gados var teikt, ka tirgus turpina augt un sagaidāms, ka šī tendence tuvāko gadu laikā turpināsies. Tirgus savu piesātinājumu vēl nav sasniedzis, īpaši tas attiecināms uz dzīvības jeb uzkrājošo apdrošināšanu. Bez tam, kompāniju skaits pēdējo 2-3 gadu laikā praktiski bijis nemainīgs, kas ļauj tirgu uzskatīt par samērā stabilu. Tomēr jāņem vērā, ka ES direktīvas nosaka, ka sabiedrībām var atvērt filiāles un veikt apdrošināšanu citas dalībvalsts teritorijā bez sevišķas kompānijas ar nošķirtu kapitālu izveidošanas. Tas neapšaubāmi nākotnē veicinās ārvalstu apdrošinātāju aktivitātes Latvijā.

1999.gads Latvijas tirgū ir bijis samērā neitrāls, savukārt 1998.gadā Latvijas apdrošināšanas tirgū ir notikuši vairāki būtiski notikumi. Ar 1.septembri stājās spēkā likums Par apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību, kā arī likums Par apdrošināšanas līgumu. Minētie likumi un saskaņā ar tiem pieņemtie Ministru kabineta noteikumi sekmēs apdrošināšanas tirgus tālāku attīstību un sakārtošanu, kā arī precizēs apdrošināšanas sabiedrību un apdrošinājuma ņēmēja savstarpējās attiecības. 1998.gada 1.jūlijā pilnā apmērā stājās spēkā likums Par privātajiem pensiju fondiem un Apdrošināšanas Uzraudzības inspekcija uzsāka šo fondu licencēšanu. Būtisks notikums bija Latvijas Satiksmes biroja uzņemšana Eiropas Zaļo karšu sistēmā. Satiksmes birojs uzsāka divpusējo līgumu noslēgšanu ar Zaļo karšu sistēmas dalībvalstīm, kas turpmāk Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām ļaus noslēgt starptautiskos sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgumus.

Latvijā pirmās privātās apdrošināšanas sabiedrības tika izveidotas 1991.gadā. Kopš tā laika apdrošināšanas tirgus ir ievērojami stabilizējies un izaudzis gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, kļūstot klientiem daudz pievilcīgāks.

Šobrīd Latvijas apdrošināšanas sabiedrības ir spējīgas uzņēmējiem un privātpersonām piedāvāt visplašāko, Eiropas standartiem atbilstošu apdrošināšanas pakalpojumu spektru. Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis veicina tranzītpārvadājumu attīstību, tādēļ daudzi apdrošinātāji īpašu uzmanību velta tādu apdrošināšanas veidu izstrādei, kuri savienotu Eiropas apdrošināšanas tradīcijas ar uzņēmējdarbības un finansu tirgus īpatnībām Latvijā.

Apdrošināšana ir valsts ekonomikas būtiska sastāvdaļa, kura ir pakļauta pieprasījuma-piedāvājuma likumsakarībām. Pieprasījumu pēc apdrošināšanas pakalpojumiem šobrīd negatīvi ietekmē iedzīvotāju zemā maksātspēja un nepietiekamā informētība par apdrošināšanas sabiedrību piedāvāto pakalpojumu priekšrocībām. Tomēr pēdējo gadu rezultāti liecina par ekonomikas atveseļošanos un apdrošināšanas sektora attīstību.

Ir ļoti svarīgi panākt to, lai sabiedrība saprastu ka apdrošināšanas bizness daļēji nosaka sabiedrības stabilitāti un tas ir atkarīgs ne tikai no iedzīvotāju maksātspējas, bet arī no likumdošanas un kontrolējošo struktūru darba. Apdrošināšanas sabiedrību piedāvāto pakalpojumu klāsts aug no gada uz gadu un klientiem tiek piedāvātas visdažādākās iespējas, visdažādākajās jomās kā var apdrošināt visus nepieciešamos objektus.

Par apdrošināšanas objektu var būt:

1. fizisko vai juridisko personu īpašums;

2. fizisko vai juridisko personu mantiskās tiesības, intereses, saistības;

3. fizisko vai juridisko personu nemantiskās tiesības, intereses, saistības;

4. fizisko personu dzīvība un veselība.

Apdrošinājuma ņēmēja prēmijas apjoms atkarīgs no apdrošināšanas veida, summas, riska pakāpes un apdrošināšanas ilguma. Prēmijai jābūt tādai, lai tā segtu:

1. apdrošināšanas darbības laikā iespējamās atlīdzības izmaksas;

2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedzētiem gadījumiem, ja jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība pēc ilgāka laika;

3. apdrošināšanas sabiedrības izdevumus algām, reklāmai, ofisa uzturēšanai un peļņas nodrošināšanai.

Rēķinot prēmijas, ņem vērā šādus faktorus:

1. inflāciju, jo naudas vērtība mainās un no šodien iemaksātajām prēmijām nākotnē vajadzēs izmaksāt apdrošināšanas atlīdzības;

2. procentu likmes;

3. izdevumus;

4. konkurenci (bieži vien, lai palielinātu klientu skaitu, apdrošināšanas sabiedrībai jāsamazina prēmiju lielums).

Lai nodarboties ar apdrošināšanas uzņēmējdarbību ir nepieciešama licence, ko izsniedz “APDROŠINĀŠANAS UZRAUDZĪBAS INSPEKCIJA”. Licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku un katram atseviškam apdrošināšanas veidam. 1. pielikumā redzams kādas licences ir izsniegtas Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām.

Apdrošināšanas tirgū drīkst nodarboties vai ar nedzīvības apdrošināšanu vai ar dzīvības apdrošināšanu (vajag izvēlēties kaut ko vienu).

Personu apdrošināšanas veidi ir dzīvības apdrošināšana, nelaimes gadījumu apdrošināšana un veselības apdrošināšana.

Apdrošinoties, apdrošinājuma ņēmējs aizpilda līgumu

Lai paaugstinātu drošību līgumos ir jāparedz:

1. sabiedrības tiesības,

2. jāizslēdz tās slimības, kuras nevar izārstēt vai kuras ir grūti izārstējamas,

3. stingrākus noteikumus polises turētājam,

4. jādefinē precīzi kādos gadījumos tiks saņemta atlīdzība,

5. pārapdrošināt parakstītos līgumus.

Nelaimes gadījumu un saslimšanas gadījumos nosakot prēmijas lielumu ņem vērā:

1. ekonomisko valsts stāvokli,

2. mārketinga stratēģiju.

3. statistikas datus,

4. polises turētāja ienākumus,

5. strādājošo un bezdarbnieku stāvokli,

6. veselības stāvokli.

Lielāks risks, lielāka varbūtība saslimt, lielāks prēmijas apjoms.

Klients aizpildot līgumu sniedz šāda veida informāciju [9; 6]:

1. vārds, uzvārds,

2. vecums, dzimums,

3. līguma veids,

4. prēmija,

5. alkohola lietošanas, pīpēšanas paradumi,

6. klienta ārsta adrese,

7. slimību vēsture, pašreizējais stāvoklis,

8. ģimenes slimību vēsture.

Aprēķinot prēmiju ir jāņem vērā ne tikai attiecīgajā nodaļā pieminētie faktori, bet arī citu apdrošināšanas sabiedrību izstrādātā aprēķinu sistēma, klientu piesaistīšanas veidi. Zinot vairāk informācijas par citām sabiedrībām, uzņēmums ir konkurētspējīgāks. Svarīgi arī savlaicīji veidot uzkrājumus un rezerves lai pasargātu uzņēmumu no neparedzētiem zaudējumiem.

1. Nedzīvības apdrošināšanas tirgus (risku apdrošināšana)

Prēmijas veidi nedzīvības apdrošināšanā: viens no vieglāk aprēķināmiem veidiem ir riska prēmija. Riska prēmija ir iemaksa, kura nosedz tikai sagaidāmās izmaksas. Riska prēmija neietver izdevumus, komisijas naudu.

Riska prēmija = sagaidāmais pieteikumu biežums * sagaidāmās izmaksas uz 1 pieteikumu.

Prēmiju nosaka ņemot vērā iepriekšējo gadu statistikas datus.

Pieteikumu biežumu nosaka:

iepriekšējā gada pieteikumu skaits
iepriekšējā gada polišu skaits

Prēmijas likmes noteikšana balstās uz datu un faktu analīzi, it īpaši pagātnes līgumos noteikto prēmiju lielumu un to lielumu ietekmējošiem faktoriem [9; 10].

Ja dati ir neprecīzi un neatbilstoši, tad aprēķinātās prēmijas būs nepareizas. Piemēram, ja prēmijas lielums būs noteikts pārāk liels, tad sabiedrība var zaudēt savu apdrošināšanas tirgus daļu, pazaudēt klientus. Peļņa samazināsies. Var rasties zaudējumi, ja uzņēmums nenoslēgs pietiekami daudz līgumu, lai segtu vismaz pastāvīgās izmaksas.

Ja prēmijas lielums ir pārāk zems, tad peļņa samazināsies, radīsies lieli zaudējumi, netiks segtas pastāvīgās izmaksas. Lai izvairītos no tā, tad ir jābūt attiecīgajām cenu noteikšanas metodēm un precīzai, pareizai datu ievadīšanas sistēmai, aģentu pieredzei. Tikai tādas prasības var garantēt pareizu prēmiju noteikšanu arī nākotnē.

Latvijas nedzīvības tirgus attīstību pedējos četros gados var redzēt 2. pielikumā.

1.1.Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana [2;1].

Apdrošinājuma nēmējs ir transportlīdzekļa īpašnieks vai likumīgs tā lietotājs. Līgumu slēdz ar jebkuru rīcībspējīgu personu. Līgumu var noslēgt no 15 dienām līdz 1 gadam vai uz pāris dienām.

Prēmiju nosaka atkarībā no transportlīdzekļa veida, tipa, piederības, lietošanas mērķa, transportlīdzekļa pilnās masas.

Apdrošina pret šāda veida riskiem:

1. ceļu satiksmes negadījumiem,

2. veselībai nodarītiem zaudējumiem cietušai personai,

3. mantas zaudējumiem,

4. videi nodarītiem zaudējumiem.

Apdrošināšanas prēmiju lielumu noteikšanas faktori:

1. Apdrošināšanas prēmiju samazina līdz 50%, ja apdrošināšana bijusi spēkā 12 mēnešus pirms līguma slēgšanas un šajā laikā īpašnieks neizraisīja ceļu satiksmes negadījumu.

2. Apdrošināšanas prēmiju samazina par 40 % invalīdiem. Prēmiju samazinājums nedrīkst pārsniegt 50 % no apdrošināšanas prēmijas lieluma.

3. Prēmiju palielina par 200 %, ja pēdējos 12 mēnešos pirms jauna līguma slēgšanas transportlīdzekļa īpašnieks izraisījis kaut vienu ceļu satiksmes negadījumu,

4. par 300%, ja izraisījis negadījumu apreibinošu vielu iespaidā.

Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina zaudējumus, kuri nodarīti trešajai personai limita robežās, pārējo sedz negadījuma izraisītājs.

Apdrošināšanas sabiedrība sedz veselībai nodarītos zaudējumus šādos apmēros:

1. par cietušā ārstēšanu un pārejošu darbnespēju sedz līdz 2000 Ls par katru personu;

2. par darbnespēju paliekošu zudumu ar atbildības limitu pensijām līdz 400 Ls katrai personai;

3. sakarā ar nāvi 400 Ls, atbildības limitu pensijām 400 Ls par apgādājamajiem.

Sabiedrību izmaksātās atlīdzības par cietušā veselībai nodarītajiem zaudējumiem ir maz.

1.2.Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības brīvprātīgā apdrošināšana.

Notiekot negadījumam, kuros zaudējumi pārsniedz obligātās apdrošināšanas atbildības limitu, personai nebūs jāatmaksā virslimits. Klients pats var izvēlēties apdrošināšanas atbildības limitu, kā arī periodu uz kādu noslēgt līgumu.

Apdrošināšanas riski: [18;1]

1. ceļu satiksmes negadījums – nobraucot no ceļa, apgāžoties, krītot , iebraucot bedrē;

2. dabas katastrofa – atlīdzina zaudējumus transporta līdzeklim, kam zaudējumi ir radījušies no zibens, vētras, krusas, plūdu, akmeņu nogruvumu darbības.

3. ugunsgrēks,

4. vandālisms,

5. zādzība.

Ļoti izdevīgi ir tas, ka līgumu var pārreģistrēt uz jaunā īpašnieka vārdu, saglabājot iepriekšējā īpašnieka tiesības, kas nav atļauts OCTA.

Apdrošināšana darbojas Latvijas teritorijā vai ārpus tās.

Atlīdzības veidi:

1. tranaportlīdzekļa aizvietošana,

2. remontu darbu apmaksa,

3. naudas samaksa.

Apdrošināšanas sabiedrība nosaka maksimālo limitu, par kādu tā ir ar mieru apdrošināt, piem. AAS BALTAI maksimali pieļauts limits ir 500 000 Ls.

1.1. tabula

Atbildības limits atkarībā no iemaksātas apdrošināšanas prēmijas AAS BALTA

Apdrošināšanas prēmijas
Transportlīdzekļa veids Atbildības limits 1 mēnesis

Katrs nāk.

mēnesis

1 gads

Vieglie

automobīļi

2000 25
5000 55
10000 15 6 75
50000 18 7.2 90
500000 24 9.6 120

Atbildības limits tiek piedāvāts papildus obligātajai apdrošināšanai.

Piemēram, klients apdrošinājies uz 1 gadu, iemaksājot apdrošināšanas prēmiju 25 Ls vērtībā, viņa vietā sedz izdevumus, kuri nepārsniedz 2000 Ls, iepriekš sedzot obligāto apdrošināšanas limitu. Prēmiju likmes mainīsies atkarībā no AAS.

1.3. Apdrošināšana nelaimes gadījumiem transportā.

Vadītāja un pasažieru apdrošināšana nelaimes gadījumiem paredz atlīdzību izmaksu sakarā ar nelaimes gadījumu - pēkšņu, negaidītu, no apdrošinātās personas gribas neatkarīgu notikumu, kas apdrošinātajai personai radījis miesas bojājumus brīdī, kad tā ir atradusies polisē norādītajā transporta līdzeklī.

Apdrošināšanas sabiedrības piedāvā apdrošināšanu nelaimes gadījumiem un to radītajām sekām (apdrošinātās personas nāve, ķermeņa locekļa zudums, pārejoša darbnespēja utt.), ietverot nelaimes gadījuma radīto medicīnisko izdevumu apdrošināšanu.

Apdrošinājuma ņēmējs var izvēlēties apdrošinājuma summas apmēru, no kuras, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, saskaņā ar atlīdzības noteikšanas tabulu procentuāli tiks noteikta apdrošināšanas atlīdzība. Ja nelaimes gadījuma sekas nav norādītas atlīdzības noteikšanas tabulā, tad atlīdzība tiek aprēķināta pēc pārejošas pilnīgas darbnespējas perioda ilguma, kuras cēlonis ir nelaimes gadījums.

Apdrošinājuma ņēmējs var izvēlēties personu skaitu, kas tiks apdrošināti nelaimes gadījumam, konkrētā transporta līdzeklī. Apdrošinājuma summu (maksimālo atbildības apmēru), no kuras procentuāli tiek aprēķināta apdrošināšanas atlīdzība, var izvēlēties robežās no 500Ls līdz 25 000 Ls.

Apdrošināšanas prēmija ir atkarīga no klienta izvēlētās apdrošinājuma summas (maksimālā atbildības apmēra), kā arī no personu skaita, kuras tiek apdrošinātas.

Nelaimes gadījums – nozīmē pēkšņu, negaidītu, neparedzētu, no apdrošinātās personas gribas neatkarīgu notikumu, kas rada miesas bojājumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var komplicēties ar satricinājumu, mežģījumu, lūzumu utt..

1.4. Zaļās kartes.

Zaļā karte ir starptautisks civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līgums, ko noslēdz Latvijas Republikas reģistrēta transpotrlīdzekļa īpašnieks valstī, kurā ir izveidota OCTA sistēma un kura ir Zaļas kartes sistēmas dalībvalsts kopš 1998. gada 1. jūlija [7;4].

Pastāv divu veidu Latvijas Zaļās kartes:

1. Zaļā karte, kas ir spēkā tikai Zaļās kartes sistēmas dalībvalstīs, bet nav spēkā Latvijā. Minimālais apdrošināšanas periods ir 15 dienas. Tas ir izdevīgi tiem klientiem , kuri ārzemēs uzturas neilgu laiku;

2. Zaļā karte, kas ir spēkā dalībvalstīs un Latvijā. Paredzētas ievērojamas atlaides, ja līgums noslēgts uz laiku ilgāku par 3 mēnešiem. Šāda veida zaļās kartes ir izdevīgas, ja ir daudzkārt jāšķērso Latvijas robeža.

Zaļā karte ir motorizētā transporta līdzekļa vadītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise. Tā ir vadītāja atbildības apdrošināšana par citai personai vai tās mantai nodarīto kaitējumu. a ārvalstīs ir radies ceļu satiksmes negadījums, tad zaudējumus aprēķina un atlīdzina tās Zaļās kartes dalībvalsts, kurā tas ir noticis.

1.2. tabula

Zaļās kartes tarifi (Ls), kas derīgi ārpus Latvijas robežām

15 dienas 1 mēnesis 7 mēneši 1 gads
1. Vieglie automob., kravas mašīnas, mikroautobusi 23 35 165 265
2. autobusi, mikroautobusi (virs 9 pasaž. vietām) 65 105 455 705
3. kravas mašīnas (virs 3500 kg) 30 40 216 346

Šie dati attiecās uz 1998 gadu. No tabulas var secināt, ka tarifi ir augsti, ja ņem vērā apstākli, ka ārzemēs ir stingras prasības, apdrošina lielās naudas summās kā arī atlīdzības ir lielas salīdzinājumā ar Latviju.

1.5.Uzņēmuma apdrošināšana.

Iespējams apdrošināt gan uznēmumam piederošās ēkas, pamatlīdzekļus, ražošanas līdzekļus, remonta izdevumus. [8; 77]

Ja grib apdrošināt ēkas un būves, tad var ņemt vērā ieguldījumus telpu remontā, iekštelpu apdarē. Maksājumu nosaka no ēkas tipa, tehniskā stāvokļa, signalizācijas, ugunsdrošības sistēmām.

Uzņēmumi parasti apdrošinās bilances vērtībā; reāli tā nesedz visus radušos zaudējumus, tāpēc iesaka apdrošināties uzņēmuma atjaunošanas vērtībā. Apdrošināšanas prēmija atkarīga no apdrošinājuma summas, riskiem, līdzekļu vērtības. Apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta tādā apmērā kāds ir nepieciešams, lai veiktu atjaunošanas darbus.

Ja uzņēmums nodarbojas ar būvniecību, tad tas var apdrošināt būvlaukuma iekārtas, tehniku, būvdarbus. Ja veic būvdarbus, tad procesam piemēro visu risku apdrošināšanas polisi, kas ietver apdrošināšanos pret dabas stihijām, uguns nodarītajiem kaitējumiem, zādzību, neuzmanības sekām būvdarbu veikšanas laikā. Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta tāmes vērtībā, lai atkārtoti veiktu tos būvdarbus, kuriem nodarīti zaudējumi un atjaunotu zudušo.

Apdrošināšanā vēlams iekļaut apdrošināšanu pret ugunsgrēkiem, jo pēc statistikas datiem ugunsgrēki ir visbiežāk notikuši ražošanas ēkās, dzīvojamos sektoros. Aizdegšanās iemesli ir sekojoši – elektroniskie, neuzmanīga apiešanās ar uguni, ļaunprātīga dedzināšana.

Daudzi uzņēmumi, kuriem ir lieli ražošanas cehi un kuri nodarbojas ar ražošanu ir izdevīgi izmantot komplekso apdrošināšanas polisi.

1.6. Uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšana.

Uzņēmējiem tiek piedāvāts papildus īpašuma apdrošināšanai apdrošināties pret īpašuma apdrošināšanas risku izraisītiem zaudējumiem uzņēmuma peļņā, kas radušies uzņēmējdarbības pārtraukšanas periodā, t. sk. apdrošinātājs sedz šajā periodā izmaksātās darbinieku algas un uzņēmuma pastāvīgās izmaksas. Šī apdrošināšana paredz zaudējumu atlīdzību līdz uzņēmējdarbības pārtraukšanas perioda beigām, t.i., pilnīgai uzņēmējdarbības atjaunošanai vai līdz polisē noteiktam termiņam, atkarībā no tā, kurš notikums iestājas pirmais. Obligāta prasība pie uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšanas ir īpašuma apdrošināšana. Šīs apdrošināšanas izpratnē sekojošas īpašuma apdrošināšanas risku grupas var izraisīt uzņēmējdarbības pārtraukšanu: ugunsgrēka radītie bojājumi, vētras, krusas, plūdu radītie zaudējumi, inženierkomunikāciju avārijas, ūdens radītie bojājumi, zādzība un laupīšana. Apdrošinājuma summa tiek aprēķināta, izejot no esošajiem finansu datiem, ņemot vērā uzņēmuma attīstības tendences un prognozes. Apdrošināšanas prēmiju aprēķina no apdrošinājuma summas, ņemot vērā klienta izvēlētos īpašuma apdrošināšanas riskus, attiecīgo telpu un ēku stāvokli, signalizācijas sistēmu esamību u.tml. Apdrošināšanas atlīdzība tiek aprēķināta par uzņēmējdarbības pārtraukšanas periodu, ņemot vērā ietaupītās izmaksas. Apdrošināšanas atlīdzība var iekļaut arī papildus izmaksas, kas saistītas ar uzņēmējdarbības turpināšanu vai atrāku atjaunošanu.


2. Dzīvības apdrošināšanas tirgus

Dzīvības apdrošināšana ir viens no pieprasitākiem apdrošināšanas veidiem. Šodienas Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus stāvokli, un tas pēdējo gadu statistiku var redzēt 3. pielikumā.

Noslēdzot līgumu par dzīvības apdrošināšanu var paredzēt, ka, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs izmaksā apdrošinājuma summu vai citu apdrošināšanas līgumā paredzēto summu, kuras apmērs ir noteikts, slēdzot apdrošināšanas līgumu. Šādos gadījumos netiek piemērots kompensācijas princips. Personu apdrošināšanā, izņemot dzīvības apdrošināšanu, līgumslēdzējas puses apdrošināšanas līgumā var vienoties par kompensācijas principa piemērošanu apdrošināšanas atlīdzības izmaksā.

Apdrošinātajam ir tiesības dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumos norādīt vienu vai vairākas personas — labuma guvējus, kas saņems apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātā nāves gadījumā, kā arī aizstāt šīs personas ar citām personām apdrošināšanas līguma darbības laikā.

Ja ir augsts nelaimes , saslimšanas vai citu gadījumu skaits, tad attiecīgi pieaug izdevumi, prēmiju likme palielinās, bet ja ir zems apdrošināšanas notikumu skaits, tad izmaksas samazinās un prēmiju likme samazinās.

Bruto prēmijas aprēķināšana [9;14 ]. Par pamatu šīs prēmijas aprēķināšanai ņēm vērā:

1. riska prēmiju,

2. izdevumus (uz katru polisi, pastāvīgās izmaksas, u.c. izmaksas),

3. komisijas naudu,

4. neparedzēto apstākļu ietekmi,

5. investīciju ienākumus.

Bruto prēmija = riska prēmija+ izdevumi

Risku veidi dzīvības apdrošināšanā

[9;1].

1. notiek nelaimes gadījums, sabiedrībai jāatmaksā vairāk nekā tā bija plānojusi,

2. palielinās cenas medicīnas pakalpojumiem,

3. izmaiņas likumdošanā,

4. konkurenti samazina prēmijas lielumu,

5. izmainās statistikas dati, palielinās negadījumu skaits,

6. medicīnas zinātnes attīstība, palielinās sabiedrības izdevumus,

7. jaunas slimības,

8. izmaiņas apdrošināšanas politikā,

9. jaunas aprēķināšanas metodes, jauni pakalpojumi.

2.1. Veselības apdrošināšana.

Pasaulē medicīna ir viena no dārgākajām un dinamiskākajām nozarēm. Arī Latvijā notiek medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanās. Palielinās modernu medicīnisko aparatūru iegādes un uzturēšanas izmaksas. Valsts budžeta līdzekļi nespēj nosegt pieaugošās izmaksas, veidojas līdzekļu trūkums un palielinās tā izmaksu daļa, kas jāsedz pašam pakalpojuma ņēmējam.

Apdrošināšanas sabiedrības iedzīvotājiem un to darba devējiem sāka piedāvāt veselības apdrošināšanas pakalpojumus. Šis veselības apdrošināšanas piedāvājums ir izstrādāts tā, lai aptvertu to visu medicīniskās aprūpes pakalpojumu loku, kas būtisks darba devējam - profilaktiskās apskates, vakcinācijas, medicīniskā apskate jau pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas (iepazīšanās ar izvēlēto ģimenes ārstu un veselības pārbaude), neatliekamā medicīniskā palīdzība, medicīniskais transports, diagnostikas un ārstniecības pasākumi doktorātos un medicīnas centros, operācijas, paaugstināta komforta apstākļi stacionāros, atlaides zobārstniecībai, apmaksātas sporta nodarbības peldbaseinos un trenažieru zālēs, darbinieku ģimenes locekļu veselības apdrošināšana.

No darba ņēmēju puses ir svarīgi, lai darba devējs nodrošinātu tādas sociālās garantijas, kā veselības apdrošināšana. Turklāt arī darba devēji arvien biežāk pārliecinās par to, ka izdevīgāk ir laikus parūpēties par savu darbinieku veselību.

Veselības apdrošināšana ir brīvprātīga apdrošināšana, paredzot segt maksājumus par apdrošinātiem sniegtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus nenodrošina valsts no obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem. Atbilstoši katras polises vērtībai tiek atbilstoši segti klienta izdevumi [17;1].

Piemēram apdrošinoties un iemaksājot prēmiju 500 Ls vērtībā apdrošināšanas sabiedrība apmaksās pilnu veselības aprūpi ārstējoties pie ģimenes ārsta ambulatorā ārstniecības iestādē, kurai ir jābūt līgumattiecībās ar apdrošināšanas sabiedrību, AAS apmaksās ambulatoros medicīniskos maksas pakalpojumus, zāļu iegādi. Polisē paredz arī pakalpojumus, kuri netiks apmaksāti.

Ja klients apdrošinās, tad tiks apmaksāti šādi pakalpojumi:

· pacienta iemaksa poliklīnikā,

· ārstēšanās stacionārā,

· ārsta mājas vizīte,

· plānveida operācijas,

· injekcijas, procedūra, izziņas,

· vakcīnas,

· med. iegāde,

· zobārstniecība.

Atmaksāšanas lielums ir atkarīgs no polises gada cenas.

Apdrošinoties klientam ir iespējams saņemt daudzus medicīniskos pakalpojumus lētāk, kas ir diezgan izdevīgi gan pašam klientam, gan ārstniecības iestādei.

Citas apdrošināšanas sabiedrības piedāvā apdrošināties pret nelaimes gadījumiem, ievainojumiem, apsaldējumiem, apdegumiem, saindēšanos, pret pārejošu vai paliekošu darba spēju zudumu.

2.2. Ārstu profesionālās atbildības apdrošināšana.

Tas ir veids kā ikviens ārsts var apdrošināt iespējamos zaudējumus, kas var rasties trešai personai sakarā ar kļūdainu profesionālo darbību [7;3].

Saskaņā ar likumu “ Par prakses ārstiem” (stājas spēkā ar 1997. gada 22. maiju), profesionālās atbildības apdrošināšana ir obligāta prakses ārstiem, 1998. gadā minimālā apdrošināšanas summa bija 1000 Ls, taču brīvprātīgi var apdrošināties jebkurš sertificēts speciālists.

Var apdrošināt savu profesionālo atbildību, arī prakses ārsta vadībā strādājošo nesertificēto ārstu profesionālo atbildību. Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina zaudējumus pacientam, ekspertīžu izdevumus, kas saistīti ar pretenzijas izskatīšanu, ārstniecības personas izdevumus.

Maksa par apdrošināšanu ir atkarīga no tā pie kādas riska grupas konkrātās specialitātes ārsts pieder. Apdrošināšanas prēmiju iemaksas nav augstas, piemēram, ja klients vēlas apdrošināt savu profesionālo atbildību 1000 Ls apmērā, tad prēmija ir 20 Ls.

2.3. Nelaimes gadījumu apdrošināšana.

Neviens nav pilnībā pasargāts no dažādiem nelaimes gadījumiem, kas ikdienas neparedzēti var notikt gan darbā, gan atpūtā. Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir veids, kas tiek piedāvāts gan privātpersonām, gan arī uzņēmumiem, un paredz atlīdzību par nelaimes gadījumu rezultātā iegūtajām traumām, invaliditāti vai nāvi. Apdrošināšanas sabiedrības piedāvā klientiem iespēju pašam izvēlēties nepieciešamo teritorijas segumu. Tas var būt gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan arī visa pasaule.

Apdrošināšana neattiecas uz:

1. nelaimes gadījumiem, kuru tiešs vai netiešs cēlonis ir karš vai kuri notikuši iekšēju nekārtību rezultātā,

2. kodolenerģijas tiešas vai netiešas iedarbības rezultātā,

3. apstarojumi,

4. saindēšanās.

Ja nelaimes gadījuma brīdī apdrošinātais ir sasniedzis pensijas vecumu, tad apdrošināšanas atlīdzība tiek izmaksāta pensijas veidā. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir atkarīgs no nelaimes gadījuma specifikas. Ja nelaimes gadījums ir radījis kaitējumu vairākām fiziskām personām, tad izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt 100% no atlīdzības summas. Ja uz nelaimes gadījuma rezultātā kaitājumu veselībai atstājušas savu ietekmi agrākās slimības, tad apdrošināšanas atlīdzība tiek attiecīgi samazināta, ja šī daļa vismaz sastāda 25% . Ja pēc nelaimes gadījuma iestāšanās nav izpildīti visi pienākumi, kuri ir attiecināmi uz apdrošinājuma ņēmēju, tad apdrošinātājs ir atbrīvots no atlīdzības izmaksas. Medicīniskās izmaksas, kas radušās apdrošinātajam, lai pamatotu tiesības pieprasīt atlīdzību, sedz apdrošinātājs.

2.4. Ceļojumu medicīniskā apdrošināšana.

Dodoties ārzemju ceļojumā, ir izdevīgi apdrošināt iespējamos izdevumus par neatliekamiem medicīniskiem pakalpojumiem pēkšņas saslimšanas vai traumas rezultātā, kā arī izdevumus par repatriāciju. Ceļojumu medicīniskā apdrošināšana ir obligāta, dodoties uz Vāciju, Franciju, Spāniju, Portugāli, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Apdrošināšana sedz saprātīgus neplānotus izdevumus par viesnīcas numura apmaksu, gaisa sanitārā transporta īri, kā arī izdevumus par mirstīgo atlieku transportēšanu uz pastāvīgo dzīves vietu. Par atbilstošu papildus samaksu ir iespējams apdrošināties aktīvās atpūtas laikā – kāpjot kalnos, slēpojot, braucot ar velosipēdu utt. Var ieteikt papildus apdrošināties nelaimes gadījumam, kad tiek atlīdzināts par paliekošu invaliditāti. Apdrošināšanas summa uz Eiropas valstīm ir 60 000 ASV dolāru, bet uz ASV un Kanādu – 100 000 ASV dolāru. Dodoties uz valstīm, kur ceļojumu medicīniskā apdrošināšana nav obligāta, ir iespējams iegādāties polises par apdrošinājuma summu 10 000 ASV dolāru un 25 000 ASV dolāru.

3. Īpašuma apdrošināšana

Sasniedzot noteiktu ekonomiskās attīstības līmeni, aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ieguldījumu veidam un to drošībai. Īpašums ir tas, kas rada iespējas gan pelnīt, gan baudīt sava darba augļus, tā ir viena no labklājības pazīmēm un arī garantijām.

Apdrošināšanas sabiedrības uzņemas saistības atlīdzināt zaudējumus, ko apdrošinātajam īpašumam radījuši ugunsgrēks, dabas stihija (zibens, vētra, krusa, plūdi), eksplozija, ūdens noplūde, zādzība, laupīšana, vandālisms.

Viens no pieprasītākajiem veidiem, ko papildus īpašuma apdrošināšanai piedāvā "Rīgas Apdrošināšanas sabiedrība", ir uzņēmējdarbības pārtraukšanas apdrošināšana. Tas nozīmē, ka, notiekot negadījumam ar apdrošināto īpašumu, kā rezultātā tiek pārtraukta vai kavēta uzņēmuma darbība, radušos zaudējumus sedz apdrošinātājs.

Apdrošināt īpašumu var gan tā īpašnieks, gan īpašnieka pilnvarota persona, taču atlīdzības saņēmējs jebkurā gadījumā var būt tikai īpašnieks. Apdrošinājuma summa nedrīkst pārsniegt īpašuma vērtību. Apdrošināšanas līgumu var noslēgt tikai tad, ja tas ir izdevīgs abām līgumslēdzējām pusēm. Sabiedrībai uzņemoties atbildību ir jāzina, par kādu naudas summu tā šo atbildību uzņemas. Klientam savukārt ir jāzina, kādu atlīdzību viņš saņems, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, tāpēc sabiedrības pienākums ir informēt klientu, kādu apdrošināšanas produktu viņš ir nopircis. Nenosaka īpašuma tirgus cenu Ēkas atjaunošanas vērtību parasti neiespaido ēkas atrašanās vieta un to nevar salīdzināt ar nekustamā īpašuma tirgus cenu. Ir maldīgs uzskats, ka nelielu koka vasarnīcu pie jūras var apdrošināt par lielāku summu, nekā mūra māju Latgalē, jo šo vasarnīcu iespējams pārdot ievērojami dārgāk. Sabiedrība neapdrošina gruntsgabalu, bet gan īpašumu, kurš atrodas uz šī gruntsgabala tā atjaunošanas vērtībā. Ja apdrošinātais objekts aiziet bojā, tad, saņemot atlīdzību, to varēs atjaunot tādā stāvoklī, kādā tas bija pirms nelaimes. Parasti pērkot apdrošinājumu, cilvēks cenšas samaksāt pēc iespējas mazāk, piemēram, īpašumu, kura vērtība varētu būtu miljons latu, viņš cenšas apdrošināt par 500 000 latu. Tas nozīmē, ka īpašums ir apdrošināts tikai par pusi tā vērtības un, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, klients varēs saņemt atlīdzību tikai 50% apmērā no īpašuma reālās vērtības. Atjaunošanas vērtībā parasti ievērtē nolietojumu, kāds ir ēkai, mantai vai tehnoloģiskām iekārtām. Nolietojumu parasti nosaka normatīvie akti, taču iespējams arī neatkarīgu ekspertu novērtējums. Izvērtē objektu dabā Pēc iepazīšanās ar klientu un viņa rīcībā esošo dokumentāciju, apdrošināšanas sabiedrības darbinieki dodas apskatīt un vērtēt īpašumu. Klienta klātbūtnē tiek veikta objekta apskate, objekta un risku novērtēšana, izskaidroti apdrošināšanas noteikumi. Klients var izvēlēties, pret kuru no iespējamajiem riskiem viņš grib apdrošināt savu īpašumu. Ēku apdrošināšanā pamattarifs var svārstīties no 0,25% lieliem un drošiem objektiem līdz 1,5% ēkām, kuras ir īpaši apdraudētas. Apdrošināšana ietver pilnu risku “buķeti” - ugunsnelaimi, dabas stihijas, zādzības, laupīšanu, vandālismu, inženierkomunikāciju bojājumus u.c. Riska līmeni var pazemināt Aprēķinot apdrošināšanas pamattarifu, sabiedrība izstrādā rekomendācijas riska līmeņa pazemināšanai. Tās ietver dažādu organizatorisku, inženiertehnisku pasākumu realizāciju un, ja klients līdz noteiktam termiņam izpilda rekomendācijas, tarifs var tikt samazināts. Tas ir izdevīgi abām līgumslēdzējām pusēm. Pirmkārt, apdrošinājuma ņēmējs tarifu samazināšanā ietaupītos līdzekļus var ieguldīt tā drošības palielināšanai, savukārt sabiedrība apdrošina drošāku objektu. Ja riska līmenis ir pārāk augsts un netiek veikti pasākumi tā pazemināšanai, sabiedrība var neuzņemties objekta apdrošināšanu. Daļa riska jāuzņemas pašam Noslēdzot līgumu, klientam ir jāuzņemas zināms paša risks. Tas gan disciplinē klientu, gan novērš gadījumus, kad pie apdrošināšanas sabiedrības griežas par katru sīkumu, savstarpēji traucējot vienam otru. Jo lielāks tiek ņemts paša risks, jo lielākā mērā var tikt samazināts apdrošināšanas tarifs. Ja iepriekšējā apdrošināšanas periodā nav bijušas apdrošināšanas izmaksas, apdrošinājuma ņēmējam apdrošināšanas maksājumus var samazināt. Apdrošināšanas maksājumus klients var maksāt pa daļām. Parasti līgums tiek slēgts uz vienu gadu, vienojoties par tālāku apdrošināšanu. Izņēmuma kārtā termiņus pēc klienta vēlmes var samazināt, taču tas sadārdzina pakalpojumu. Apdrošināšanas līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc līgumā paredzētās apdrošināšanas prēmijas samaksāšanas, ja līgumā nav paredzēts citādi. Manta jāapdrošina atsevišķi dzīvoklī vai ēkā esošā manta ir jāpdrošina atsevišķi. Sabiedrība apdrošina mantu dzīvokļos un personiskajās mājās, biroju, veikalu un ražošanas telpās. Sabiedrības atbildība par ugunsgrēkā radušos bojājumu atlīdzību neietver mantu, par kuras bojājumiem apdrošināšanas atlīdzību paredz ēku apdrošināšana. Apdrošinātajā mantā netiek ieskaitīti reģistrācijai pakļautie motorizētie transporta līdzekļi, ja klienta nodarbošanās nav saistīta ar šo līdzekļu ražošanu, remontu vai tirdzniecību.

3.1.Privātpersonu īpašuma apdrošināšana.

3.1.1. Ēku apdrošināšana

Īpašuma tiesības uz ēkām (privatizētu dzīvokli) apstiprina viens no šiem dokumentiem: nekustamā īpašuma vērtēšanas biroja lieta, pirkuma-pārdevuma līgums, kurš apstiprināts Zemesgrāmatu nodaļā, mantojuma tiesību apstiprinoši dokumenti, pašvaldības lēmums par ēkas denacionalizāciju un tās pieņemšanas-nodošanas akts un tml. Pēc iepazīšanās ar klientu un viņa rīcībā esošo dokumentāciju sabiedrības darbinieks veic īpašuma apskati un novērtēšanu, vienojoties ar apdrošinājuma ņēmēju par apdrošinājuma summas lielumu un apdrošināšanas riskiem (gadījumiem). Ēkas var adrošināt atjaunošanas vērtībā (ja to nolietojums nepārsniedz 30%) un faktiskajā vērtībā. Atjaunošanas vērtība - tie ir izdevumi, kas nepieciešami, lai uzbūvētu tāda paša tipa, izmēru un kvalitātes ēku, ieskaitot projektēšanas izmaksas. Atjaunošanas vērtību neiespaido ēkas atrašanās vieta un to nevar salīdzināt ar tās tirgus cenu. Ēkas faktiskā (esošā) vērtība - vērtība, ja no atjaunošanas vērtības atskaita nolietošanos. Nereti apdrošinājuma ņēmējs cenšas samaksāt mazāk, nosakot zemāku īpašuma vērtību, taču šajā gadījumā zaudējumi arī tiks atlīdzināti par attiecīgi zemāku summu, tāpēc svarīgākais – izvēlēties pareizo apdrošinājuma summu. Pamatrisks, apdrošināt ēkas, ir apdrošināšana ugunsgrēka gadījumam, pārējos riskus izvēlas apdrošinājuma ņēmējs. Tie ir - dabas stihiskie postījumi (vētra, plūdi, krusa), inženierkomunikāciju avārijas, trešo personu prettiesiska rīcība (konstruktīvo elementu nozagšana un bojāšana, sprādziena izraisīšana), sadursme. Apdrošināšanas maksājums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem - ēkas ugunsdrošības, tehniskā stāvokļa, ēkas uzbūves materiāla (mūra, koka, jaukta tipa utt.), izvēlēto risku daudzuma, vai ēkas ir pastāvīgi apdzīvotas vai tikai uz laiku. Bāzes tarifi apdrošināšanas maksājuma noteikšanai ir no 0,4% līdz 1% no apdrošinājuma summas. Pērkot ēku apdrošināšanas polisi, ēkas īpašnieks vienlaicīgi var apdrošināt arī savu civiltiesisko atbildību. Tuvojoties ziemai šī apdrošināšana ir ļoti nepieciešama, jo dzīvē ne mazums ir gadījumu, kad īpašnieks ir aizmirsis notīrīt sniegu no jumta, nav notīrījis ietvi un tāpēc garāmgājējam uzkrīt uz galvas lāsteka, paslīd kāja un tas gūst traumu, pēc kuras nepieciešams ārstēties. Cietušais var celt prasību izdevumu atlīdzināšanai, bet, ja Jūs būsiet nopircis šo apdrošināšanu, visus izdevumus, izvēlētā atbildības limita ietvaros, segs sabiedrība.

3.1.2. Mantas apdrošināšana.

Protams, notiekot iepriekš minētajiem apdrošināšanas gadījumiem, ēku apdrošināšanas polise nesegs zaudējumus, kas būs radušies ēkā vai dzīvoklī atrodošai mantai. Tāpēc, lai nebūtu jāuztraucas par savu mantu, ir jāapdrošina arī tā. Apdrošinājuma summu nosaka savstarpēji vienojoties apdrošinājuma ņēmējam ar apdrošinātāju, ņemot vērā mantas faktisko (esošo) vērtību. Protams, ja manta ir tikko iegādāta vai ir ļoti labā stāvoklī, to var apdrošināt arī jaunvērtībā. Jāatceras, ka saņemt atlīdzību atbilstoši faktiskajam zaudējumam būs iespējams tikai tad, ja tā būs apdrošināta pilnā faktiskā vērtībā. Parasti apdrošināšanas sabiedrības mantas apdrošināšanā piedāvā tos pašus riskus, kādi ir ēku apdrošināšanā. Īpašnieks var apdrošināt visu mantu, kas atrodas viņa dzīvoklī vai mājā – mēbeles, audio un video un elektronisko aparatūru, sadzīves tehniku, mājsaimniecības priekšmetus, apģērbu, apavus, dažādu inventāru. Zemnieku saimniecību īpašniekiem ir iespējams apdrošināt arī traktoru un zirgu vilkmes lauksaimniecības tehniku, kurināmo, lopbarību un lauksaimniecības produkciju. Savukārt, īrētos dzīvokļos dzīvojošajiem, tiek piedāvāts apdrošināt arī dzīvokļa apdares elementus – sienu, griestu, grīdas krāsojumu un segumu, personīgā īpašumā piederošās gāzes plītis, santehnisko aprīkojumu un tml. Apdrošināšanas maksājums ir atkarīgs no apdrošinājuma summas apmēra, izvēlēto risku daudzuma un mantas veida. Bāzes tarifs ir robežās no 0,3% līdz 2% no apdrošinājuma summas.

3.1.3. Mājdzīvnieku apdrošināšana.

Mājdzīvnieku īpašniekiem sabiedrībā ir iespējams apdrošināt mājdzīvniekus - liellopus, zirgus, cūkas, aitas un kazas, šķirnes suņus un kaķus, kā arī citus mājdzīvniekus. Zaudējumi klientam tiek atlīdzināti, ja apdrošinātie mājdzīvnieki gājuši bojā vai arī tos nepieciešams piespiedu kārtā likvidēt no jebkura veida slimībām, nelaimes gadījumiem (elektriskās strāvas iedarbības, saules vai karstuma dūriena, akūtas uzpūšanās, nosmakšanas, nožņaugšanās, saindēšanās, no čūskas vai indīga kukaiņa kodiena, sadursmes ar transporta līdzekli un citiem negadījumiem). Atlīdzināti tiek arī zaudējumi, ja dzīvnieki gājuši bojā ugunsgrēka, zibens spēriena, dabas stihisku postījumu dēļ, kā arī nozagšanas, nolaupīšanas un nokaušanas zādzības nolūkā. Mājdzīvnieka nobeigšanās gadījumā zaudējumi tiek atlīdzināti apdrošinājuma summas apmērā. Apdrošinājuma summu nosaka savstarpēji vienojoties apdrošinājuma ņēmējam ar apdrošinātāju, bet tā nedrīkst pārsniegt mājdzīvnieka faktisko vērtību. Lai apdrošinātu mājdzīvniekus, īpašniekam, protams, jānodrošina mājdzīvniekam normāli kopšanas un turēšanas apstākļi, barošana un veterinārmedicīniskā aprūpe. Apdrošināšanas maksājums ir atkarīgs no mājdzīvnieka sugas un vecuma, izvēlētiem riskiem un apdrošinājuma summas lieluma. Piemēram, liellopu apdrošināšanā tarifs ir robežās no 4% līdz 8% no apdrošinājuma summas. Savukārt šķirnes suņu un kaķu apdrošināšanā tarifs ir no 6,5% līdz 8% no apdrošinājuma summas.

Secinājumi un priekšlikumi.

1. Latvijā laika gaitā ir izveidojies stabils apdrošināšanās tirgus, apdrošināšanas sabiedrību sastāvs ir nemainīgs. Apdrošināšanas sabiedrības ieņem lielu tirgus daļu un ir pieaudzis to pamatkapitāls. Latvijā ir noregulēta likumdošana.

2. Attīstoties valsts ekonomikai cilvēkiem rodas brīvi līdzekļi, kurus tie vēlas ieguldīt apdrošināšanā, jo apdrošinoties cilvēks vēlas būt drošs par savu nākotni un pasargāt sevi no neparedzētiem dzīves notikumiem.

3. 2000.gadā Latvijā nav piedzīvotas lielas stihiskas nelaimes vai katastrofas, un tāpēc var teikt kā šīs gads apdrošinātājiem bijis veiksmīgs.

4. 2000.gadā lielākas nedzīvības apdrošināšanas sabiedrības bija Balta, AK Alianse un Baltijas Transporta Apdrošināšana, bet lielākas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības – Baltikum dzīvība, Estora un Latva.

5. Lai uzņēmums varētu straujāk attistīties mātketinga nodaļai vairāk jāveltī uzmanība tam, lai klientus vairāk ieinteresētu un piesaistītu to uzmanību; jo bieži vien lasot apdrošināšanas noteikumus, maz ir domāts par to, lai klientam arī būtu izdevīgi nosacījumi.

6. Apdrošināšanas sabiedrībām vairāk jāreklamē savi pakalpojumi, jāpārliecina pat to nepieciešamību, izdevīgāki priekšlikumi klientam.

7. Pakalpojumus vajag piedāvāt tādā veidā, lai potencialiem klientiem viss būtu pilnīgi skaidrs, lai viss būtu sīki izskaidrots.

8. Klientu skaita palielināšanai apdrošināšanas sabiedrībām jāizdomā dažādas pievilcīgas akcijas un atlaides.

9. Aprēķinot prēmiju ir jāņem vērā ne tikai attiecīgajā nodaļā pieminētie faktori, bet arī citu apdrošināšanas sabiedrību izstrādātā aprēķinu sistēma, klientu piesaistīšanas veidi. Zinot vairāk informācijas par citām sabiedrībām, uzņēmums ir konkurētspējīgāks.

10. Jāpilnveido prēmiju aprēķināšanas metodes, jāizveidojo jaunas statistisko datu tabulas.

Izmantojamās literatūras saraksts.

1. LR likums “Par apdrošināšanu“ pieņemts 1993. gada 12. janvārī, publikācija “ Ziņotājā “ 1993.g. Nr.3/4.

2. LR likums “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums“ LR normatīvie akti – Apdrošināšana, AP 1-3-1

3. LR likums “Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums“ LR normatīvie akti – Apdrošināšana, AP 1-4-1

4. “Formulas un tabulas aktuāriem“, izd. Aktuāru institūts un aktuāru fakultāte, 1980.g. 78 lpp.

5. D. Blends “ Apdrošināšana : pamatprincipi un prakse ” Rīga, 1995.g. 400 lpp.

6. “Apdrošināšanas gada grāmata 1997” Rīga, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija 1997.g. 115.lpp.

7. “Apdrošināšanas Vēstis” Nr. 2, 3, 1998.g.

8. Kapitāls 1998.g. Nr.5

9. Latvijas Ekonomists, 2000.g. Nr. 9

10. Dienas biznes, 2000.g.20.janvāris

11. Apdrošināšanas tirgus apraksts, 2000.g. oktobris

12. Apdrošināšanas tirgus apraksts, 2000.g. novembris

13. www.balva.lv

Nepublicētie materiāli:

14. “ Sauszemes transporta līdzekļu apdrošināšanas noteikumi “

15. “Noteikumi nelaimes gadījumu apdrošināšanai”

16. “ Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi”

17. “ Vispārējās mantas apdrošināšanas noteikumi”

18. Rīgas Slimikases apdrošināšanas tarifi un noteikumi

19. AAS “ SEESAM” CTA noteikumi.


1. pielikums

LATVIJAS APDROŠINĀTĀJIEM IZSNIEGTĀS LICENCES

Apdrošināšanas kompānija

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas
AK Aliance x x x x x x x x x x x x x x
Alterna x x x x x x x x x x x x x x x
Balta x x x x x x x x x x x x x x x
Baltijas apdrošināšanas nams x x x x x x
Baltikums x x x x x x x x x x x x x x x x x
Balva x x x x x x x x x x x x x x x x
BTA x x x x x x x x x x x x x x x x x
Latgarants x x x x x x x x x x x x x x x x
Lauto klubs x x x
Nordens AS x x x x x x x x x x
Parekss apdrošināšanas kompānija x x x x x x x x x x x x x x x x
Rīgas apdrošināšanas sabiedrība x x x x x x x x x x x x
Rīgas Fenikss x x x x x x x x x x x x x
Rīgas Slimokase x x x x x
Sampo Latvija x x x x x x x x
Seesam Latvia x x x x x x x x x x x
Zurich Latvia x x x x x x x x x x
Dzīvības apdrošināšanas kompānijas
Alterna – Viva x x
Baltikums Dzīvība x x x
Estora x x
Latva x x
Rīgas Fenikss dzīvības apdrošināšana x x
Salamandra Baltik x x x
Sampo Latvija Dzīvība x x
Seesam Life Latvia x x
Solidaritāte x

1. pielikums (turpinājums)

Dati: LR Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija (dati uz28-08-2000)

1. nelaimes gadījumu apdrošināšanai;

2. veselības apdrošināšanai (apdrošināšanai pret slimībām);

3. sauszemes transporta (izņemot dzelzce|a transportu)apdrošināšanai;

4. dzelzce|a transporta apdrošināšanai;

5. gaisakuģu apdrošināšanai;

6. kuģu apdrošināšanai;

7. kravu apdrošināšanai;

8. īpašuma apdrošināšanai pret uguns un dabasstihiju postījumiem (bojājumiem, ko īpašumam nodara uguns, eksplozija, atomenerģija, zemes iegrimšana un citas stihijas);

9. īpašuma apdrošināšanai pret citiem zaudējumiem (bojājumiem, ko īpašumam nodara krusa, salna, zādzība un citi negadījumi);

10.sauszemes transportlīdzek|u īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

11.gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildībasapdrošināšanai;

12.kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildībasapdrošināšanai;

13.vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanai;

14.kredītu apdrošināšanai;

15.galvojumu apdrošināšanai;

16.dažādu finansiālo zaudējumu apdrošināšanai;

17.juridisko izdevumu apdrošināšanai;

18.palīdzības apdrošināšanai;

19.dzīvības apdrošināšanai;

20.autoīpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

ОТКРЫТЬ САМ ДОКУМЕНТ В НОВОМ ОКНЕ

ДОБАВИТЬ КОММЕНТАРИЙ  [можно без регистрации]

Ваше имя:

Комментарий