Смекни!
smekni.com

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu (стр. 7 из 8)

D1 D0

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu Bezdarbs

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

( c) L1 L0Nodarbinātības līmenis (L)

12.zīm.Kādēļ algas nesamazinās, mainoties darbaspēka pieprasījumam.

4.Arodbiedrībās.

Viens no iemesliem, kādēļ algas nesamazinās, palielinoties bezdarbam, ir esošie līgumi un ierobežojumi, kas nepieļauj ievērojamas izmaiņas. Būtībā pastāv apakšējais algu slieksnis līdzīgi kā apakšējais cenu slieksnis.

4.1. Arodbiedrībujēdziens.

Saskaņā ar deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un Latvijas likumiem Republikas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi veidot arodbiedrības.

Latvijas republikas arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas ,kas pauž ,pārstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar Latvijas republikas likumu “Par arodbiedrībām” ,citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem ,kā arī ievērojot principus un normas ,kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un citos starptautiskajos paktos un konvencijās .

Pirmie pieci gadi LBAS darbībā bija svarīgi ar centieniem demokratizēt arodbiedrību darbu ,saglabāt vienotu un solidāru arodbiedrību kustību valsti .Vajadzēja iemācīties un nostiprināt jaunas darbības formas un metodes ,kas piemērotas tirgus ekonomikas apstākļiem ,lai varētu efektīvāk aizstāvēt darbinieku –arodbiedrības biedru tiesības un intereses .Iegūtā pieredze radīja ilglaicīgas darbības programmas izstrādāšana.

4.2.LBAS struktūra un institūcijas.

Pašlaik LBAS apvieno 29 nozaru un valsts līmeņa profesionālās arodbiedrību apvienības .LBAS darbojas ,ievērojot Latvijas Republikas likumus ,starptautiskās tiesību normas un tās 3. kongresā pieņemtos Statūtus .Atbilstoši Statūtiem :

Savienības galvenie darbības principi ir dalīborganizāciju līdztiesība ,solidaritāte ,kopīgo interešu īstenošana un demokrātiska pārstāvība Savienības institūcijas ,koleģiāla valdība ,atklātums ,sadarbība ar sabiedriskajam organizācijām un kustībām Latvijā un ārvalstīs ,kuru mērķi un darbība sekmē arodbiedrību interešu īstenošanu .Savienība savu darbību balsta uz dalīborganizāciju izzināšanu un analīzi .

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

13..zīm. LBAS struktūra ,institūcijas un vadība.

Arodorganizācijas ,kas atrodas vienā administratīvajā teritorijā : saskaņā ar savām interesēm un uz līdztiesības principiem veido apvienības – rajonu un pilsētu arodbiedrību centrus .Šie centri veic koordinējošu ,organizatorisku un informatīvu darbību ,pārstāv arodbiedrības sadarbībā ar attiecīgo teritoriju pašvaldībām un darba devēju apvienībām.

LBAS augstāka lēmējinstitūcija ir kongress .Kongresu sasauc reizi trijos gados ,un tas ir tiesīgs ,ja to pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas dalīborganizāciju un tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas delegātu .

Kongresu starplaikā Savienības augstākā lēmējinstitūcija ir konference .Konferenci sasauc LBAS valde pēc nepieciešamības .

Konferenču starplaikā Savienības augstākā lēmējinstitūcija ir valde .Valdi izveido divu nedēļu laikā pēc kongresa ,katrai dalīborganizācijai deleģējot tajā vienu pārstāvi ar balsstiesībām .Vienlaicīgi tās sastāvā ietilpst LBAS priekšsēdētājs un viņa vietnieks .

Valde veic šādas funkcijas :

- realizē Savienības darbības programmu ,kongresa lēmumus ;

- ierosina jautājumu par valsts un saimnieciskās pārvaldes institūciju lēmumu un citu aktu darbības apturēšanu ,ja tie pārkāpj arodbiedrības biedru likumīgās tiesības un intereses ;

- iesniedz priekšlikumus Saeimai ,valsts pārvaldes un citām institūcijām ;

- slēdz vienošanās ar valsts pārvaldes institūcijām ,darba devēju un citām organizācijām ;

- apstiprina savienības gada budžetu ;

- ārkārtas gadījumā nosāka dalībmaksas atvieglojumus vai papildus mērķa finansējumu Savienībai ;

- apstiprina savienības vadītāju pienākumus un atalgojuma pamatprincipus ;

- izveido Savienības izpildkomiteju un nosaka tās kompetenci ;

- izveido valdes pastāvīgās komisijas ,darba un ekspertu grupas ;

- koordinē dalīborganizāciju un rajonu ,pilsētu arodbiedrību centru darbību ,apstiprina arodbiedrību centru nolikumus ;

- uzņem un izslēdz dalīborganizācijas ;

- izskata strīdus starp dalīborganizācijām un pieņem lēmumus ,kas saistoši abām pusēm ;

- organizē starptautiskos sakarus un sadarbību ar ārzemju arodbiedrību centriem ;

- apstiprina Savienības simboliku un atribūtiku .

4.3.LBAS darbības programma .

Tirgus ekonomikas apstākļos ,kad devēji un darbinieki aizvien vairāk tiek pakļauti biznesa pasaules ekonomisko ,sociālo problēmu un konfliktu izpausmes formas .Pretī darba devēju interesēm iegūt maksimālu peļņu ir darbinieku intereses –stabilākas darbavietas ,cilvēcīgi darba un dzīves apstākļi un pietiekami ienākumi .

LBAS savā programmā ir izvirzījusi ilglaicīgus mērķus demokrātisku attiecību veidošanai un nostiprināšanai arodbiedrībās un sabiedrībā ,darbinieku tiesību paplašināšanai un viņu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai .

Arodbiedrību mērķis –pievērst uzmanību darbinieku vajadzībām ,panākt viņu ienākumu nepārtrauktu pieaugumu ,darba tiesību aizsargāšanu un tādu sociālo nodrošināšanu ,kas garantētu personības brīvu un vispusīgu attīstību .

Latvijas brīvo arodbiedrību savienība savā darbība ir par :

- cilvēktiesību ievērošanu Latvijā un visā pasaulē saskaņā ar ANO cilvēktiesību deklarāciju un starptautiskās darbība organizācijas konvencijām ;

- demokrātiskas sabiedrības veidošanu ar arodbiedrību līdzdalību ;

- solidaritāti arodbiedrību kustībā

Solidaritāte ir arodbiedrību kustības pamats .Spēcīgas arodbiedrības ir galvenais priekšnoteikums darbinieku sociālo un ekonomisko interešu aizstāvēšanai .Tikai darbinieku apvienošanās arodbiedrībās ,vispirms uzņēmumos , lielās ražošanas nozares ,starpnozaru arodbiedrību sadarbības centros pilsētu ,rajonu un pagastu līmenī un visbeidzot arodbiedrību savienībā ,rada valstī priekšnoteikumus darbinieku vienotībai ,kas var dot pretsparu darba devēju varai un aizstāvēt gan darbinieku profesionālās ,gan vispārējās intereses .

- sociāli aizsargātu tirgus ekonomiku ;

- darbinieku tiesību paplašināšanu un trīspusējo darba devēju ,valsts un arodbiedrību partnerattiecību ievērošanu ekonomisko ,sociālo un kultūras problēmu risināšanā ;

Jānodrošina trīspusējo principu ievērošana to jautājumu risināšanā ,kuros iesaistīti darba devēji ,valsts pārvaldes institūcijas un darbinieku arodbiedrības .Arodbiedrības ir par atklātu dialogu visās konfliktsituācijās ,paturot tiesības uz streiku kā darbinieku aizstāvības izpausmes pēdējo līdzekli .

- valsts nodrošinātām tiesībām uz brīvu izglītības ,profesijas un darba izvēli katram cilvēkam ;

Arodbiedrības orientējas savās prasībās –uz darbinieku interesēm iegūt vispārējo un profesionālo izglītību ,kas nodrošinātu tiem ilgstošu un stabilu darbaspēka vērtību .Arodbiedrības pieprasās nodrošināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju .Arodbiedrības izglīto savus biedrus ,veido viņiem izpratni par arodbiedrības uzdevumiem un lomu sabiedrībā ,sagatavo tos savu interešu un tiesību aizstāvēšanai .- pilnīgu nodarbinātību ,darbinieka un viņa ģimenes iztikai pietiekamu darba samaksas nodrošināšanu ,taisnīgu peļņas un darbinieku ienākumu aizsardzību ;

Arodbiedrības uzskata ,ka viena no cilvēka pamattiesībām ir tiesības uz darbu .Tās var īstenot tikai ar pilnīgu nodarbinātību .

Arodbiedrības cīnās par taisnīgu darbinieku darba novērtēšanu .Darbinieku līdzdalības apmērs ikvienā ekonomiskas darbības novērtēšanā ir sociālā taisnīguma mēraukla .

Aktīvai vienošanās un darba koplīgumu noslēgšanas politikai jābūt vērstai uz taisnīgu ienākumu sadali .Nacionālā kopprodukta pārdales politikai jānodrošina no budžeta finansējamiem darbiniekiem līdzvērtīgi ienākumi salīdzinājumā ar citiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem .

- tādu tautsaimniecības programmu izstrādāšanu un īstenošanu ,kuras nodrošina pilnīgu nodarbinātību un pietiekamu sociālo labklājību ;

- valsts saimniecības attīstības veicinošu nodokļu un monetāro politiku ;

Arodbiedrības atbalsta nacionālo tautsaimniecības un investīciju programmu izstrādāšanu .Šīm programmām jāaptver visi pasākumi ,kas veicinātu ekonomikas augšupeju un nodrošinātu iedzīvotājus ar darbu visos valsts reģionos .Investīcijas jānovirza tādu ekonomikas nozaru attīstībai ,kas ir sevišķi svarīgs darbinieku nodarbinātībai .Investīcijām jāpalīdz izlīdzināt dzīves līmeni dažādos valsts reģionos .Arodbiedrības ir par to ,lai valsts budžets kalpotu sabiedrisko vajadzību segšanai ,sociālajam taisnīgumam ,darbavietu radīšanai un to garantēšanai .Valsts nodokļu un finansu politika jāpakārto šiem mērķiem .

-drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem ;

-katra cilvēka tiesībām uz dzīvokli un normāliem dzīves apstākļiem ;

valsts finansiāli garantētu sociālās drošības sistēmu ,kas materiāli nodrošinātu darbiniekus vecumdienās un aizsargātu viņus pret dažādiem drīves riskiem :slimībām ,negadījumiem un bezdarbu ;

- mātes un bērnu īpašu sociālo aizsardzību ;

- vienādām tiesībām veselības aprūpē visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa un valsts garantētu veselības aprūpes minimumu katram ;

- starptautisko arodbiedrību sadarbību ,kas vieno arodbiedrības solidaritātē un palīdz īstenot kopīgu darbinieku tiesību un interešu aizstāvības politiku .

LBAS aicina :

Visus darbiniekus pievienoties arodbiedrībām un darboties līdzi demokrātiskas ekonomiskas un sabiedriskās iekārtas veidošanā un nostiprināšanā .Biedru skaita palielināšana ir viens no arodbiedrību stiprināšanas galvenajiem nosacījumiem ;

Attīstīt sieviešu kustību arodbiedrības ,veicinot viņu līdzdarbību ekonomikā ,politikā un lēmumu pieņemšanā visos pārvaldes līmeņos.

Arodbiedrības īpaši vēršas pie strādājošās jaunatnes un aicina to uz sadarbību .Arodbiedrības atbalsta tās centienus un vēlmes .

LBAS darbības programma īstenojamam demokrātiskām metodēm :līdzdalību likumdošanas aktu veidošana ,vienošanas un darba koplīgumu slēgšanu ar darba devēju organizācijām un darba devējiem ,darba trīspusējās darba devēju ,valsts un arodbiedrību padomēs ,kā arī izglītojot savus biedrus ,koordinējot dalīborganizāciju darbību un nostiprinot solidaritāti arodkustībā .

4.4.Arodbiedrību politika tirgus ierobežošanas mīkstināšanai.

Daži pētnieki cenšas pierādīt, ka arodbiedrības- organizācijas, kuras cenšas maksimizēt noteiktu mērķtiecīgu funkciju. Pētnieku rindā bija meģinājumi novertēr no ekonometrijas pozicijās tadas mērķtiecīgas funkcijas parametrus. Ka bija teikts augstāk, arodbiedrības spēle ļoti svarīgu lomu ne tikai tur, kur ir sakarā ar kārtošanu parrunām par darba samaksas līkmēm, kuras ir izdevīgas viņas biedriem, bet arī daudz kur citūr. Tāpēc nav brīnums, ka viedokli par to, kas tieši ir mērķtiecīga funkcija arodbiedribas, ļoti atšķiras. Neskatoties uz to, ir izplatīts viedoklis, ka lielāku daļu gadījumos arodbiedrības cīņas ne tikai darba algas paaugstināšanai, privilēģijām un pabalstiem darbiniekiem, bet arī par to, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni saviem darbiniekiem. Rezultātā galvenās tirgus ierobežošanas, kuras ierobežo arodbiedrībās mērķu sasniegšanai, ir stāvoklis un elastība pa darba pieprasījuma likmi darba algā.

Lai to paskaidrotu, vajag atlikt privilēģijas un darbiniekus pabalstus, ka arī darba nosacījumus un apskatīt 14.zīmejumu, uz kura ir attēloti divas pieprasījuma likme D0e un Doi, kuras krustās pirmatnēja darba algā W0 un nodarbinātības līmenī E0. Pieņemts, ka arodbiedrība cenšas paaugstināt darba samaksu saviem darbiniekiem līdz W1. Tam ir nepieciešams, lai nodarbinātība krītu līdz punktam E1e, bet ja arodbiedrība saskārējas ar samēra elastīgo pieprasījuma slīpoD0e vai līdz E1i, ja viņam ir lieta ar samēra neelastīgo pieprasījuma likmi D0i. Pie pārējam vienādam nosacījumiem, jo vairāk ir elastīga darba pieprasījuma likme, jo vairāk būs nodarbinātības saīsināšana, kura ir saistīta ar jebkādu darba algas paaugstināšanu.