Смекни!
smekni.com

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu (стр. 8 из 8)

Pieņemts tagad, ka pieprasījuma slīpa D0i novietojas līdz D1i, bet tajā laikā ies pārrunas, kas, varbūt, ir atspoguļošāna uz augoša pieprasījuma uz galējo produkti. Ja arodbiedrība panāca, ka darba alga viņas locekļiem paaugstinātos līdz W1, tad dotāja gadījumā nodarbināto skaits nesamazinās. Sēkās dotaja paaugstināšā darba algas ir tikai palēninājums auguma tempi līdz E2i līmenim nevis E3i. Ar citiem vārdiem, pie parējiem nemainīgiem nosacījumiem, jo atrāk darba pieprasījuma slīpa kustās uz ārējo ( vai iekšējo) grafika pusi, jo mazāk( vai vairāk) būs nodarbinatības saīsināšāna vai saisināšana augšanas nodarbinātības tempus jebkāda dotāja darba algas paaugstināšanas dēļ. Tāda veida, arodbiedrības iespēja materiāli nodrošināt saviem locekļiem vairāk lielāku darba algu ātri attīstitajos nozarēs ar neelastīgo darba pieprasījuma slīpo. Un otrādi, arodbiedrības būs vajākas tajos sektorus, kur piprasījuma elastību darba algā būs ļoti augsta un kur darba pieprasījuma slīpa kustas uz grafika iekšējo pusi.

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgudarba

alga

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu W1

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu
Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu W0

D0i D0e

D1i

Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu 0 E1e E1i E0 E2i E3i

14zīm.Pieprasījuma izaugsmēs ietikmi.

Daudzi arodbiedrības darbībās ir taisni mēģinājumi pārkapt tirgus ierpbežošānu, kura tikai traucēviņiem, :vai nu palielināt darba pieprasījumu uz arobiedrībās locekļiem, vai nu samazināt darba algas pieprasījuma elastību uz viņu pakalpojumiem. Saderīgi ar līkumu par parvaļīgo pieprasījumu, darba algas pieprasījuma elastība raksturojas ar trim nozimīgām raksturojumiem: cenas pieprasījuma elastību uz galējo produkti, ar arodbiedrību locekļus aizvietošanas pakāpi, un pakāpi, kurā piedāvājums citu resursu ir atkarīgs no tas cenām. Pie parējiem vienādiem nosacījumiem , ja cenas piedavājuma elastība uz galējo produkti ir zēma, ja ir grūti aiztāvet arodbiedrības locekļus darbu ar citiem resursiem, un ja citus resursus piedāvājums samēra vāji reaģē uz viņu cenām, tad par rezultātu būs mazāk elastīgs pieprasījums uz arodbiedību locekļus darbu.

Darba piedāvājuma elastība pa darba algai ilgtermiņā izaug. Īstermiņā periodā uz preču tirgū var eksistēt tikai norobežota konkurence no ārvalstu firmās pusēm. Ilgtermiņā, ka amerikāņu automobiļu ražotāji noskajdrojuši 70-to un 80-to gadu beigās, ārvalstu konkurence var pieaugt, un ar viņu pieaugs arī uz izlaistas produkcijas pieprasījuma elastība. Īslaicīgā periodā var atstāt nemainīgo tehnoloģiju, bet ilgtermiņā var izvēst jaunas tehnoloģijas, pie kurām ir izmantots mazāk darba spēka. Un, beidzot, īslaicīgā periodā piedāvājums alternatīvie resursi var būt fiksēts, bet tajā laikā ilgtermiņa tie reaģēs vairāk uz cenu izmaiņām migrācijas dēļ, darbiniekus apmacības dēļ, kuras nav ikļauti arodbiedrībā, vai jaunas iekartās izmantošāna. Rezultātā tirgus ierobežošāna, ar kurām iegrūstās arodbiedrības, būs jūtigāki ilgtermiņā peridā, nekā īstermiņā. Lielāka darba algas paaugsināšāna, kuru arodbiedrības cenšās sasniegt tāgād, vēd pie nodarbinātības lieliem zaudējumiem nākotnē. Tādi ierobežojumi ir galvenais iemēsls ta,ka ekonomiska iegūve, kurš nodrošinā saviem locekļiem, kuras īstenībā ir ļoti necilās.

4.5.Arodbiedrību iedarbība uz darba algu.

Ne vienu reizi daudzās darbos bija mēģinājumi novērtēt arodbiedrību iedarbību, kuras locekļi ir valsts darbinieki, kuru viņi izdara darba uz algas līmeni savus locekļus samēra ar darba algu citus kategorijas, kurus neaptver arodbiedrības. Šajos pētījumos ir iegūti rezultāti, pa kuriem arodbiedrībai valsts sektorā, spriežot par visu, ir mazāka iedarbība uz darba algu savus locekļus, nekas arodbiedrības privātā sektorā.

Viens no iemesliem, ir tāds, ka tiesības uz streiku darbiniekiem ir mazs.

Otrais iemesls ir tur, ka darba alga- tas nav pilnīgs apbalvojums.

Eksistē papildošie faktori, kuras var pievēst pie lielas ietekmēs arodbiedrību valsts sektorā.

Ja izdevumi pieaugošas darba algas vajag atdot nekavējoties, tad izdevumi pabalstiem un atvieglojumiem darbiniekiem paliek daudzas reizes nepazīstamas regulēšanās momentā, bet atlīdzinās nākotnē. Piemēram, reāls maksājums piekristīšanai izmaksāt 100% izdevumus uz veselības apdrošinājumu ir atkarīgs no nākotnes izaugsmes apdrošinājuma likmes.

Pa šiem diviem iemesliem, šajā gadījumā, var cerēt, ka arodbiedrību ietekmē uz pabalstiem un apalvojumiem būs lielāks, nekā tas iedarbība uz darba algu.

Nobeigums.

Ekonomikas attīstības ritenis griežas sekmīgi, ja ir labas uzņēmējdarbības spējas. Par vienu no galvenajām attīstības priekšrocībām Latvijā aizvadītajos gados tika uzskatīts kvalificētais un samērā lētais darbaspēks. Pēdējā laikā šādas runas dzirdamas arvien retāk. Septembrī 92.1 tūkstotis cilvēku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. 51.2 procenti no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem ir bez profesionālās izglītības – viņi ieguvuši vai nu vispārējo vidējo, pamata vai vēl zemāku izglītību. Lai arī zemāka par pamatizglītību pagaidām ir diviem procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismazāk ir cilvēku ar augstāko izglītību. Tā ka Latvijā ir ļoti stingra korelācija starp izglītības līmeni un bezdarbu, un tā pierāda, ka augstākā izglītība ir kapitāls, kas tiek ieguldīts mūža karjeras izveidē. Augstskola nevar sniegt visam mūžam pilnīgu drošību, ka būs darbs, bet tā dod iespēju un prasmi mainīties, pielāgoties, papildināt zināšanas.

Drīz Latvijā nevarēsim runāt ne par kvalificētu, ne arī lētu darbaspēku. Nākotnē darba devējam darbinieka algošana un apmācība izmaksās ļoti dārgi.

Pētījumi rāda, ka nodarbinātības problēma ir īpaši izteikta jaunāko vecuma grupu iedzīvotāju vidū, kuriem iekļaušanās darba tirgū ir ļoti aktuāla. Personām ar augstāko izglītības līmeni šai ziņā ir lielāki panākumi nekā personām, kurām ir zemāks izglītības līmenis. Pašreiz jaunas meitenes vairāk cieš no nemainīga darba tirgus nekā jauni vīrieši, kas varbūt ir viens no iemesliem, kāpēc daudzas meitenes jaunākajās vecuma grupās turpina apgūt izglītību. Nodarbinātības problēmas saasinās, tuvojoties pensijas vecumam, un šajā gadījumā vīrieši, it īpaši ar zemu izglītības līmeni, ir vismazāk aizsargāti. Vairumam vīriešu parasti ir pieredze nemehanizētu darbu veikšanā, ko viņi ieguvuši padomju plānveida ekonomiskajā sistēmā, pašreiz Latvijas darba tirgū pieprasījums pēc šādiem vidēja vecuma vīriešiem nav liels.

Cilvēki ne tikai saskaras ar problēmām, kas saistītas ar iekļaušanos darba tirgū un iziešanu notā, bet arī ar sliktiem darba apstākļiem un pārmērīgu slodzi darba vietā. Darba apstākļu uzlabošanai būtu nepieciešams daudz līdzekļu, un tāpēc pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas nevarētu kļūt par galveno prioritāti. Tātad tuvākajā nākotnē nekādi lieli uzlabojumi daba vides jomā nav gaidāmi.

Patlaban trūkst informācijas tehnoloģiju darbinieku. Būvnieki uztraucas, ka nav speciālistu, piemēram, tāmētāju. Lielākā daļa uzņēmēju atzīst, ka problemātiski ir ne tikai atrast fiziskā darba darītājus – nedzērājus, bet arī inženierus. Vienlaikus augstskolas ir pilnas ar studentiem, šogad tajās mācās vairāk nekā 100 tūkstoši, taču tautsaimniecībā trūkst speciālistu, no kuriem visvairāk atkarīga ilgtspējīga valsts attīstība. Tiek apmācīts daudz jaunu cilvēku, diemžēl viņi neder darbam.

Nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem studentu pavasarī beidza akadēmisko mācību gadu. No tiem trešā daļa – aptuveni 35 tūkstoši – tiek sagatavoti par valsts budžeta līdzekļiem. Pārējās divas trešdaļas par studijām maksā paši. Faktiski valsts var ietekmēt, regulēt vai strukturēt tikai šo vienu trešdaļu, kam tā dod savus līdzekļus. Atlikušās divas trešdaļas veido tirgus. Valstī ir 13 privātās augstskolas. Tās galvenokārt ir orientētas uz lētākām studiju programmām. Nevis sliktākām, bet lētākām, turklāt tādām specialitātēm, kur var ātrāk saņemt labu algu. Tās pārsvarā ir sociālās zinātnes: ekonomisti, grāmatveži, finansisti, uzņēmēji un tieslietu speciālisti.

Mazpilsētās, laukos un Rīgā ir atšķirīgs darba tirgus. Mazpilsētu darba tirgus ir jūtami mobilāks, tur jaušamas kvalifikācijas uzlabošanās tendences.

Darba tirgū sievietes ir aktīvākas. Par to liecina sieviešu klubi daudzos pagastos, diemžēl vīriešiem tādu apvienību nav. Šie klubi nāk klajā ne tikai ar sociālās ekonomikas, bet arī uzņēmējdarbības idejām.

“Mēs, uzņēmēji, uzskatām, ka godīgi maksājam valstij nodokļus, un par tiem vēlamies saņemt labi sagatavotus speciālistus, kuru strādātprasme un iegūtās zināšanas būtu pietiekamas, lai, atnākot pie mums, viņi varētu uzsākt darbu.”

Darba ir maz pat triju Baltijas valstu mērogā salīdzinājumā ar Eiropu. Ir ierobežots skaits cilvēku, kas var darboties informācijas tehnoloģiju nozarē.

“Ja gribam šos dārgos speciālistus, ir jāsadarbojas visām pusēm. Piemēram, Augstākās izglītības padome šajā mācību gadā samazināja studiju vietas skolotājiem un sociālajās zinātnēs un atdeva informācijas tehnoloģijām. Normāli būtu, ka valsts dotu papildu vietas.”

Tāpēc valstij vajadzētu daudzveidīgāk un intensīvāk atbalstīt studentus, piešķir vairāk finansu līdzekļus augstskolām, lai studenti nebūtu spiesti tik daudz naudas izdod par mācību maksām utt. Tādā gadījumā varētu izglītību iegūt daudz vairāk studentu, ja pašlaik viens no galvenajiem aspektiem kādēļ tie studenti kuri varētu studēt, bet nestudē ir tieši finansiālais aspekts. Tā rezultātā, iespējams, uzlabotos darba tirgus Latvijā. Varbūt tas neuzlabotos ļoti strauji, taču es ceru un man ir pamats cerībām ticu, ka ar laiku tas notiktu. Rastos vairāk speciālistu dažādās nozares. Viss darba tirgus mūsdienās ir atkarīgs no izglītības un studentiem, jo studēt gribošo un jauno speciālistu, kuri ir tikai ieguvuši augstāko izglītību ir ļoti daudz, protams, ka ne visiem ir lemts savu sapni piepildīt.

Lai veidotuaktīvunodarbinātībaspolitiku, jāpēta, pēc kādiem scenārijiem varētu attīstīsies darbaspēka tirgus un no kādiem faktoriem atkarīgs, tāpēc vajag balsoties uz labas prakses piemēriem, jāpilnveido nodarbinātības politikas instrumenti.

Bibliogrāfiskais saraksts.

1.Pārskats par tautas attīstību. -R., 1998.

2.Рональд Дж. Эренберг, Роберт С. Смит. Современная экономика труда ,- издательство Московского университета,- 1996.

3.Dž. E. Stiglics, Dž. Drifils. Makroekonomika,- LU,- 1993.

4.latvijas statistikas gadagrāmata 2001,- R., -2001

5.Zaiga Matule. Nodarbinātība un bezdarbs Latgalē 1998-1999.- Rēzekne,- 1999.

6.Mēs- brīvo arodbiedrību savienība.- 1998

7.Cīce A. Darbatirgus un bezdarbs pēcsociālisma Latvijā.-Latvijas ZA Vēstis.- 1995.-Nr.7/8.

8.Krūzmētra M., Rivža B. Darbaspēka tirgus un bezdarbs Latvijā: ietekmējošie faktori un sekas.-Latvijas ZA Vēstis.-1996.

9.Skaidrojošā vārdnīca.- RTU,- 1994.

10. . Стенли Л. Брю, Экономикс.- М.:1993.

11. Экономика и бизнес/Под ред. В.Д. Камаева. - М.:1993.

12.E. Kassalis “Makroekonomika”/1995/ Latvijas Universitāte

13.Georgs Lībermanis. Makroekonomika: teorija un Latvijas attīstības problēmas- Kamene,- 1998

14.Centrālās statistikas pārvalde. Ekonomiskā un sociālā attīstība,- 1998